4.novembrī pkst. 17.00

Ieskaņas koncerts

Emīla Dārziņa mūzikas skolas zāle /Kalnciema iela 10, Rīga/

Nacionālās Mākslu vidusskolas audzēkņi

Programmā: Johans Sebastiāns Bahs

23. Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla Ieskaņas koncertā, 4.novembrī klausītāji varēs baudīt J.S.Baha mūziku, ko sagatavojuši MIKC “Nacionālā Mākslu vidusskola” Emīla Dārziņa mūzikas skolas, Rīgas Doma kora skolas, Rīgas Baleta skolas un Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņi. 

Plkst. 16.00 visi interesenti aicināti uz Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņu sagatavotu J. S. Baham veltītu izstādes atklāšanu Emīla Dārziņa mūzikas skolas foajē. Plkst. 17.00 Emīla Dārziņa koncertzālē muzikālus priekšnesumus sniegs Emīla Dārziņa mūzikas skolas klavieru, stīgu instrumentu, pūšamo un sitaminstrumentu nodaļu audzēkņi, Rīgas Doma kora skolas vokālās nodaļas jaunie vokālisti, kā arī meiteņu koris “Tiara” diriģentes Airas Birziņas vadībā un seno instrumentu spēles audzēkņi, bet interesantu un neparastu Bahu piedzīvosim Rīgas

Baleta skolas audzēkņu priekšnesumos. J. S. Baha mūzika ir visas klasiskās mūzikas neatņemams balsts, tādēļ “Nacionālā Mākslu vidusskola” ir jo īpaši pagodināta par savu audzēkņu dalību

Festivāla ieskaņas koncertā, kura sagatavošanas procesā visu skolu audzēkņi pievērsīs padziļinātu uzmanību šī klasiķa darbiem.

12. novembrī plkst. 19.00

Atklāšanas koncerts   Baroka ansamblis "Masques" / Francija/

Mazā ģilde /Amatu iela 5, Rīga/

  • Ensemble Masques, Francija
  • Sophie Gent & Tuomo Suni, vijoles
  • Kathleen Kajioka, alts
  • Mélisande Corriveau, čells
  • Benoît Vanden Bemden, kontrabass
  • Olivier Fortin, klavesīns

Programmā: Johans Sebastiāns Bahs, Georgs Fīlips Tēlemanis, Žans Filips Ramo, Vilhelms Frīdemanis Bahs

Ensemble Masques ir baroka ansamblis no Francijas, kas ar savu izteiksmību, vitalitāti un virtuozitāti atklāj baroka dinamisko garu. Ansambļa nosaukums Masques [maskas] aizgūts no Anglijas karalienes Elizabetes maskām – dramatiskajiem uzvedumiem ar mūziku, deju un dzeju. Katrs no sešiem ansambļa dalībniekiem ir izveidojis spilgtu individuālo karjeru, tāpēc Ensemble Masques satikšanās reizēs tiek apvienota individuālā pieredze, veidojot unikālu saspēli, kuru augstu novērtē ne tikai klausītāji, bet arī kritiķi visā pasaulē. Ansamblis uzstājies gan nozīmīgās Eiropas koncertzālēs, piemēram, Amsterdamas Muziekgebouw, Briseles Bozar, Atnverpenes AMUZ, kā arī Kanādas un ASV koncertzālēs. Festivālu sarakstā ir Ūtrehtas senās mūzikas festivāls (Nīderlande), Festival de Saintes (Francija), Heidelberger Frühling (Vācijā), Festival de Wallonie (Beļģija) un citi. Tuvākie koncerti plānoti Japānā, Somijā un Lielbritānijā. Masques ir ierakstu izdevniecības ALPHA mākslinieki, ieskaņojums ar Johann Heinrich Schmelzer un teju nezināmā komponista Romanus Weichlein mūziku guva nozīmīgu kritiķu atzinību, savukārt Dītriha Bukstehūdes mūzikas albums ar ansambli Vox Luminis saņēma Gramophone.  

Baha kamermūzikas festivāla atklāšanas koncertā Ensemble Masques atskaņos Žana  Filipa Ramo, Georga Fīlipa Tēlemaņa, Vilhelma Frīdemaņa Baha un Johana Sebastiāna Baha mūziku.

15.novembrī plkst. 19.00

Per Brahe’s Travels / Pēra Brahes ceļojumi

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs /Palasta iela 4, Rīga/

Programmā: Mats Lillhannuss (Mats Lillhannus) /tenors/ un Miko Ikeheimo (Mikko Ikäheimo) /lauta/, Somija

Tenors, komponists, muzikologs, izdevējs un skaņu inženieris Mats Lillhannuss (Mats Lillhannus) ir specializējies senajā mūzikā, studējot Zviedrijā un Šveicē. Lillhannusa repertuārā ir Johana Sebastiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa, Henrija Pērsela, Heinriha Šica un Marka Antuāna Šarpentjē vokāli instrumentālo darbu tenora solo partijas. Lillhannuss ir ansambļu Camerata Aboensis, Giardino Novo, The Cipriano Project un kamerkora Key Ensemble izveidotājs, kā arī Helsinku Nacionālā Radio kamerkora (līdz pat tā darbības beigām) mākslinieks. Kā dziedātājs sadarbojies ar Ensemble Petraloysio (Somija), Stokholmas Radio kori (Zviedrija), Helsinku kamerkori (Somija), kori SYD (Zviedrija), Ars Nova (Dānija). Mats Lillhannuss ir Helsinku renesanses mūzikas festivāla Aurora mākslinieciskais vadītājs, kā arī NORDEM (Ziemeļvalstu un Baltijas senās mūzikas tīkls) biedrs.

Lautists un ģitārists Miko Ikeheimo (Mikko Ikäheimo) studējis Sibēliusa akadēmijā (Somija), Bāzeles Mūzikas akadēmijā (Šveice) un Escola Superior de Música de Catalunya (Spānija). Ikeheimo ir vairāku konkursu laureāts, uzvarējis Stafford Guitar Competition 2003 (Lielbritānija). Šobrīd darbojas Helsinkos, spēlējot perioda instrumentus: lautu un senās ģitāras. Sadarbojas ar Finnish Baroque Orchestra un Ensemble Nylandia.

Pērs Brahe (Per Brahe, 1602–1680) ir nozīmīga personība ne tikai kā Zviedrijas ģenerāļgubernators, bet arī kā dziesminieks. Brahe bija lautists, kurš savos ceļojumos bija savācis un apkopojis krājumā tā laika aktuālākos skaņdarbus lautai no Itālijas, Vācijas, Francijas un Anglijas.

22.novembrī plkst. 19.00

Mazā ģilde /Amatu iela 5, Rīga/

Daumants Liepiņš /klavieres/ un Aurēlija Šimkus /klavieres/

Programmā: Johans Sebastiāns Bahs, Volfgangs Amadejs Mocarts

Pianists Daumants Liepiņš ir viens no atzītākajiem savas paaudzes mūziķiem. 2019. gadā uzvarējis prestižajā Vendom Prize konkursā, iegūstot iespēju sniegt solokoncertu Verbjē festivālā un ieskaņot albumu Steinway ierakstu kompānijā. 2017. gadā saņēmis Lielo Mūzikas balvu kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. 

Daumanta Liepiņa interpretāciju kaisme un aizrautība ne tikai savaldzina, bet arī pārliecina, viņa skaņdarba redzējums ir vienmēr skaidrs un patiess. Emocijas un dinamiskās gradācijas viņa spēlē var sasniegt galējās robežas, tomēr daudzslāņainajā formas reljefā vienmēr priecē arī intīmi liriskas atkāpes un reminiscences. Pianistam ir svarīgi aizrakties līdz teksta dziļākajai būtībai, atklāt tā virsuzdevumu un vēsti. 

Liepiņš ir daudzu konkursu laurēts: pirmā vieta Marijas Kanalsas Starptautiskajā pianistu konkursā Barselonā (2019), trā vieta Džordžes Enesku Starptautiskajā pianistu konkursā (2018). Bijis arī pirmajā sešiniekā Ženēvas pianistu konkursā (2018), ieguvis īpašo Džordža Leibsona balvu un 1. vietu 8. Ziemeļvalstu pianistu konkursā (2017), 3. vietu 5. RNCM Džeimsa Motrama Starptautiskajā pianistu konkursā Mančesterā (2016) un 4. vietu un balvu par īpašu mākslinieciskumu Tbilisi Starptautiskajā pianistu konkursā Gruzijā (2017). 

Līdzās solokoncertiem dažādās pasaules vietās Liepiņš uzstājies arī kopā ar Liverpūles Karaliskās filharmonijas orķestri, Helsingborgas SO, Rumānijas Nacionālo SO, Gruzijas Nacionālo SO, Kauņas SO. 

2020. gadā iznāca Liepiņa debijas albums Rahmaņinovs. Zemzaris (SKANi), kas ieguva augstu novērtējumu The Guardian, BBC un citos izdevumos, bet 2022. gadā klajā nācis albums ar Antonio Solēra sonātēm. Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. Arņa Zandmaņa, Ingezundes mūzikas nodaļā Karlstādes Universitātē (Zviedrijā), pie prof. Jūlijas Mustonenas-Dālkvistas. 2021. gadā Liepiņš bijis rezidents Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Briselē. Šobrīd Daumants papildina zināšanas maģistra programmā Karalienes Sofijas Mūzikas augstskolā Madridē, Spānijā.

Aurēlijas Šimkus starptautiskā karjera aizsākās 16 gadu vecumā, kad vācu ierakstu kompānija Ars Produktion izdeva viņas solo albumu Scherzo. Žurnāls Piano News to atzina par mēneša albumu, rakstot, ka ‘’Aurēlija Šimkus ir izcila pianiste un īsts atklājums’’. Par savu otro solo albumu Bach. Ich ruf’ uz Dir Aurēlija ieguva vienu no Eiropa prestižākajām klasiskās mūzikas godalgām Echo Klassik kategorijā Gada jaunais mākslinieks. Aurēlija ir piedalījusies festivālos Interlaken Classics, Kisingenes vasara, Kurta Veila festivālā, Bonnas Šūmaņa festivālā, festivālā Rītdienas meistari u.c. Viņa ir uzstājusies tādās koncertzālēs kā Berlīnes Filharmonija, Cīrihes Tonhalle un Dortmundes Konzerthaus, muzicējusi kopā ar Anglijas kamerorķestri, Varšavas simfonisko orķestri, Dortmundes filharmonisko orķestri, Gruzijas kamerorķestri, kamerorķestri Orpheum, Freiburgas filharmonisko orķestri, Reinzemes-Pfalcas filharmonisko orķestri un citiem kolektīviem. Pašu pirmo solo koncertu Aurēlija Šimkus sniedza vienpadsmit gadu vecumā Kauņas Starptautiskajā kamermūzikas festivālā. 15 gadu vecumā viņa tika uzaicināta piedalīties KlavierOlymp konkursā Bādkisingenē, kur ieguva 3. vietu. 2014. gadā viņa saņēma Dortmundes Mocarta biedrības stipendiju, kas nodrošināja iespēju muzicēt daudzviet Vācijā. 2016. gadā viņa tika uzaicināta piedalīties Epānas Klavieru akadēmijā Itālijā, kur tiek turpinātas pianista Arturo Benedeti-Mikelandželi aizsāktās meistarklašu tradīcijas. 

Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā Aurēlija Šimkus mācījās pie prof. Sergeja Osokina. Vēlāk turpinājusi studijas Ķelnes Mūzikas un dejas augstskolā pie prof. Klaudio Martinesa - Mēnera un Zviedrijā pie prof. Jūlijas Mustonenas - Dālkvistas.

2.decembrī plkst. 18.00

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs /Palasta iela 4, Rīga/

Masimo Merčelli (Massimo Mercelli) /flauta/, Itālija, Aina Kalnciema /klavesīns/

Programmā: Johans Sebastiāns Bahs, Karls Fīlips Emanuels Bahs, Arkandželo Korelli

Koncerta viesis Ainārs Paukšēns /baroka čells/

Masimo Merčelli (Massimo Mercelli) studējis Boloņas G. B. Martini Konservatorijā pie slavenajiem flautistiem Maxence Larrieu un André Jaunet. Jau 19 gadu vecumā ieguvis pirmā flautista vietu Venēcijas Teatro La Fenice. Merčelli ir arī Francesco Cilea balvas, konkursu ‘Giornate Musicali’ un Stresa International Competition laureāts. Mūziķis regulāri uzstājas pasaules lielākajās koncertzālēs: Karnegi zālē Ņujorkā, Herculessaal un Gasteig Minhenē, Colon Theatre Buenosairesā, Concertgebouw Amsterdamā, Auditorium RAI Turīnā, Victoria Hall Ženēvā, Saint Martin in the Fields un Wigmore Hall Londonā, Parco della Musica Romā un daudz kur citur. Viņš ir muzicējis ar Yuri Bashmet, Krzysztof Penderecki, Philip Glass, Michael Nyman, Massimo Quarta, Ennio Morricone, LAlbrecht Mayer, Federico Mondelci, Jan Latham Koenig, Catherine Spaak, Susanna Mildonian, kā arī ar orķestriem Wiener Symphoniker, Solisti della Scala, the Prague Philarmonia, Virtuosi Italiani, the Salzburg Soloists, F.Liszt Chamber Orchestra un Musici un daudziem citiem.

Merčelli ir Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona festivāla mākslinieciskais vadītājs un dibinātājs, bet kopš 2001. gada arī – Eiropas Festivālu asociācijas (EFA) vadības komitejas loceklis, un kopš 2011. gada ievēlēts par viceprezidentu. Merčelli ir bijis žūrijas loceklis starptautiskos konkursos: Ženēvā, Concours de Flute Jean-Pierre Rampal – Concours Internationaux de la Ville de Paris, Concert Artist Guild of New York (ASV), Fischoff Chamber Music Competition of South Bend (ASV) Pekinas Flautas spēles konkursā (Ķīna). Kā ļoti atzīts pasniedzējs, viņš vadījis meistarklases un lasījis lekcijas Oslo Norges Musikkhogskole (Norvēģijā), Sibeliusa Akadēmijā Helsinkos (Somijā), Klīvlendas Mūzikas institūtā (ASV), Akronas Universitātē (ASV), Trinity College of Music (Lielbritānijā), Mannes School Ņujorkā, Oberlinas un Ziemeļkarolīnas Konservatorijās (ASV), Singapūras Konservatorijā, (ASV) un citur. Par aktīvo darbību mūzikas popularizēšanā mākslinieks divas reizes saņēmis Eiropas Kultūras komisariāta balvas, kā arī atzinības no Francijas Kultūras ministrijas (Prāgas Universitāte un Pompidū Centrs Parīzē).

Klavesīniste Aina Kalnciema ar izcilību absolvējusi klavieru un ērģeļu spēles klases Pēterburgas Konservatorijā, zināšanas papildinātas klavesīna spēlē Nīderlandē, Francijā, Šveicē un Vācijā. Klavesīniste regulāri koncertējot, viesojusies ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un teju visās

Eiropas valstīs. 

Kalnciema ir piedalījusies daudzos Eiropas festivālos, muzicējot kopā ar izciliem mūziķiem, kuru starpā ir Baiba Skride, Lorenz Duftschmidt, Andreas Mustonen, Paolo Pandolfo, Erik Bosgraaf,  Massimo Mercelli un daudziem citiem solistiem. Tāpat klavesīniste sadarbojusies ar ansambļiem La Petite Bande, Musica Antiqua Koln, Les Arts Florissants, Hortus Musicus un citiem.

Emerit. prof. Aina Kalnciema 30 gadus vadījusi klavesīna klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, apvienojot pedagoģes darbu ar Baha Mūzikas fonda prezidentes pienākumiem. Viņa ir Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla Rīgā direktore, kas dibināts  2001. gadā.  Kalnciema ir arī nozīmīgāko senās mūzikas organizāciju REMA un NORDEM locekle. AinaKalnciema ir veikusi daudzus agrīnās  mūzikas ierakstus, kā arī mūsdienu mūzikas pirmatskaņojumus, no kuriem vairāki veltīti tieši viņai. 

2008. gadā Aina Kalnciema saņēmusi Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni (virsnieka pakāpe), savukārt 2011. gada 21. martā Aina Kalnciema saņēmusi Rīgas Domes ikgadējo balvu "Baltais zvirbulis" par savu nozīmīgo ieguldījumu starptautiskajā kultūras apmaiņā, sadarbojoties ar izciliem un pasaulē atzītiem māksliniekiem.