Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls

Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls dibināts 2001. gadā ar mērķi popularizēt Johana Sebastiāna Baha kamermūziku, viņa laikabiedru un dēlu daiļradi, kā arī veicināt vēsturiski informētu senās mūzikas interpretāciju Latvijā. Festivālu organizē Baha mūzikas fonds.

Festivāla mākslinieciskās koncepcijas pamatā ir kamermūzikas žanrs, akcentējot Baha daiļrades intīmo un daudzveidīgo raksturu. Programmās līdzās plašāk pazīstamiem opusiem tiek atskaņoti arī reti dzirdēti Johana Sebastiāna Baha kamermūzikas darbi, viņa laikabiedru un dēlu skaņdarbi, kā arī mūsdienu komponistu darbi, kurus iedvesmojusi Baha personība un mūzika. Festivāla ietvaros regulāri notiek jaunas interpretācijas un jaundarbu pirmatskaņojumi.

Festivāla koncertos piedalījušies pasaulē atzīti senās mūzikas interpreti un ansambļi, kuru darbība saistīta ar nozīmīgākajiem Eiropas koncertskatuves centriem. Rīgā viesojušies senās mūzikas ansamblis Vox Luminis (Beļģija), baroka ansamblis Masques (Francija), Collegium Vocale Gent (Beļģija), Freiburger Barockorchester (Vācija), Somijas Baroka orķestris (FiBO) (Somija), kā arī Christina Pluhar ar ansambli L'Arpeggiata.

Festivālā uzstājušies arī izcili solisti – lautas spēles meistars Thomas Dunford (Francija), baroka vijolnieki Théotime Langlois de Swarte un Amandine Beyer (Francija), viola da gamba interpreti Jordi Savall (Spānija) un Paolo Pandolfo (Itālija), vijolnieks Manfredo Kraemer (Vācija/Argentīna), kā arī ērģelnieks un diriģents Ton Koopman (Nīderlande) un daudzi citi starptautiski atzīti mākslinieki.

Festivāla koncertprogrammu īstenošanā būtiska nozīme ir vēsturiskajai videi. Koncerti notiek Rīgas kultūrvēsturiskajās ēkās un koncertvietās – Lielajā ģildē, Mazajā ģildē, Mākslas muzejā "Rīgas birža", Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Rīgas pilī, Svētā Jāņa baznīcā un Rīgas Domā. Šo telpu arhitektūra un akustika veido īpašu kontekstu baroka mūzikas atskaņojumiem.

Nozīmīga vieta festivāla vēsturē bijusi arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, kur daudzus gadus festivāla ietvaros notikuši ērģeļu un klavesīna klases studentu koncerti. Tie sniedza jaunajiem mūziķiem iespēju uzstāties līdzās pieredzējušiem māksliniekiem un gūt profesionālu koncertpieredzi starptautiska festivāla ietvaros.

Pēdējos gados sadarbība ar jauno mākslinieku paaudzi paplašinājusies, festivāla pasākumiem notiekot Emīla Dārziņa koncertzālē, kurā uzstājas Nacionālās Mākslu vidusskolas audzēkņi. Tajos piedalās ne tikai jaunie mūziķi, bet arī dejotāji un vizuālās mākslas audzēkņi, veidojot starpdisciplināru dialogu starp dažādām mākslas jomām, iedvesmojoties no Johana Sebastiāna Baha mūzikas un personības. Tādējādi festivāls turpina veicināt jaunās paaudzes iesaisti profesionālajā mākslas apritē un veido saikni starp senās mūzikas tradīciju un mūsdienu mākslas izglītību.