12. novembrī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā Starptautiskajā Baha kamermūzikas festivālā izskanēs koncerts "Vārds jaunajiem", kurā būs iespēja iepazīt divus jaunus un talantīgus mūziķus - Annu Katrīnu Paukšēnu (čells) un Kārli Gustu Zariņu (klavieres). Koncerta programmā tiks piedāvāti divi lielie vācu B - Bahs un Bēthovens. Ar abiem tikās Anna Marta Burve.

Pilnu interviju klausies ŠEIT   

AINA KALNCIEMA: «NAV TĀDA MŪZIĶA, KURŠ NEZINĀTU
BAHA VĀRDU UN NEIZJUSTU CIEŅU PRET ŠO KOMPONISTU»

Klāt novembris un līdz ar to arī Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls. No 2. novembra līdz 8. decembrim šogad tas notiks jau 22. reizi un piedāvās četrus krāšņus koncertus. Tajos piedalīsies izcilā vijolniece Eva Bindere, jaunie talanti Anna Katrīna Paukšēna un Kārlis Gusts Zariņš, viesi no Francijas. Un, protams, arī pati Baha kamermūzikas festivāla direktore, mūsu šī numura intervijas viese klavesīniste AINA KALNCIEMA.

Festivāla atklāšanas koncerts jau aizvadīts, tāpēc šoreiz vairāk par tiem, kas vēl gaidāmi. Vēl pirms festivāla sākuma Aina Kalnciema uzsvēra: «Mīļie Baha mūzikas draugi! Priecājos, ka atkal tuvojas nemirstīgā Johana Sebastiana Baha svētki. Vācu komponists, kura daiļrade pieder visai cilvēcei, dod garīgu spēku katram klausītājam. Viņa mūzika nepazīst šķēršļus starp valstīm un tautām, tā prot tuvināt gan klausītājus, gan izpildītājus. Jau divdesmit otro reizi Baha mūzikas fonds aicina uz festivāla koncertiem un meistarklasēm visus tos, kas vēlas dot savai dvēselei nemirstības pieskārienu.» Bet viņai ir daudz kas vēl cits stāstāms. Un par to šajā intervijā.

– Šis būs jau 22. Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls. Vai atceraties, kā tas notika, ka radās iecere par to? Un kā ir gājis šo gadu laikā? 

– Visa pamatā ir mīlestība pret mūziku un pirmām kārtām jau pret Baha daiļradi. Toreiz – pirms 22 gadiem, kad šo festivālu nodibināju, – nebija tik plaša koncertu piedāvājuma, kāds ir mūsu dienās. Tajā laikā tas bija vienkārši ļoti aktuāls festivāls. No  vairākām pusēm saņēmām dažnedažādu atbalstu, mums palīdzēja arī finansiāli. Dzīvē viss mainās, un tas ir jāpieņem kā pats par sevi saprotams. Bet ir labi, jo festivāls dzīvo.

– Kā jums gāja šajos divos pandēmijas gados, kad viss bija ciet?

– Ziniet, festivālam tomēr šis ir divdesmit otrais gads. Un tas nozīmē, ka visu šo laiku tas ir priecējis savus klausītājus. Tiesa, 2020. gadā festivālā varēja notikt tikai viens koncerts ar publiku, bet otru mēs ierakstījām tiešsaistē. Savukārt 2021. gadā situācija bija jau daudz maz normāla – koncerts izskanēja dzīvajā, kaut ar ierobežotu skatītāju skaitu.

– Kas jūs pašu tik ļoti saista Baha mūzikā, ka savulaik iedomājāties sarīkot šādu festivālu?

– Katram ir sava attieksme pret skaņu pasauli. Es domāju, ka jebkurš mūziķis ciena Bahu, šo izcilo komponistu, pat populārās mūzikas izpildītāji – vienalga, vai viņi pārstāv džezu vai roku. Nav tāda mūziķa, kurš nezinātu Baha vārdu un neizjustu cieņu pret šo komponistu. Bet, kas attiecas uz akadēmiskās, klasiskās mūzikas piekritējiem, tur katram ir savs stāsts. Piemēram, manējais sākās jau studiju gados, kad vispirms studēju klavieres un paralēli tām arī ērģeles. Tajā laikā daudz tuvāk iepazinu Bahu. Kaut kad agrāk esmu jau teikusi, ka man šķiet, ka šī komponista melodijām piemīt neparastas, ārstnieciskas īpašības, ka tās dziedē cilvēku dvēseles. Tas ir viens no galvenajiem momentiem, kas mani ļoti aizkustina un kuru es sajūtu. Bet tagad es vienkārši esmu ar Baha mūziku un kopā ar mūziķiem, kas to spēlē. Viņš ir tik dziļi ienācis manī, ka tur jautājums gandrīz vai lieks, kāpēc.

– Jūs esat izteikusies, ka Baha mūzika ne tikai ārstē cilvēka dvēseli, bet arī fizisko ķermeni.

– Jā, protams! Caur dvēseli un caur mūsu garīgumu ķermenis tiek vai nu ārstēts, vai arī bojāts, sagandēts. Un tai dziedināšanai, manuprāt, piemīt mazliet homeopātisks efekts.

– Vai arī jūs uz savas ādas esat izjutusi to, ka šī mūzika tiešām ārstē, dziedina un iedarbojas vismaz kā homeopātiskās zāles?

– Jā, protams.

– Vai varat izstāstīt kādu piemēru, kas par to liecinātu?

– Teiksim tā, cilvēks grūtos dzīves mirkļos dodas vai nu uz baznīcu, vai kur citur, bet viņš meklē palīdzību pie kaut kā augstāka. Viņš cenšas rast atbalstu un sapratni pie Dieva. Bet, ja jūs aizejat uz koncertu baznīcā, tad brīdī, kad atskaņo, piemēram, Baha «Mateja pasiju», pietiek paskatīties uz ļaudīm, kas sēž un klausās, vai ielūkoties viņos pēc koncerta. No viņiem staro gaisma. Viņi ir it kā attīrījušies, guvuši mierinājumu, apstiprinājumu, balstu. To nevar izskaidrot, bet to var sajust. Domāju, ka cilvēki bieži vien neanalizē, viņi to neizprot, bet to arī nevajag izprast, ir vienkārši jāsajūt. Manuprāt, visos ir šis emocionālais pārdzīvojums, un tam nav vajadzīga nekāda analīze, jo šī sajūta ir klātesoša.

– Ja runājam tieši par šī gada festivālu, kas tajā būs citādāks, īpašs, ko jūs gribētu akcentēt?

– Raugoties uz šābrīža situāciju un finansiālām iespējām, noteikti jāpiemin mūsu spožie pasaules mēroga mūziķi. Piemēram, 12. novembrī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē uzstāsies jaunieši, jo nu jau tradicionāli Baha festivāla programmā ir sadaļa «Vārds jaunajiem». Šoreiz man prieks iepazīstināt ar diviem jauniem, ļoti talantīgiem latviešu mūziķiem, kas šobrīd studē Sibēliusa Mūzikas akadēmijā (Helsinki, Somija), – ar Annu Katrīnu Paukšēnu (čells) un Kārli Gustu Zariņu (klavieres). Programmā iekļauti Johana Sebastiana Baha un Ludviga van Bēthovena skaņdarbi. Anna Katrīna Paukšēna čella spēli mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, bet šobrīd ir Sibēliusa Mūzikas akadēmijas studente leģendārā somu čellista, daudzu konkursu laureāta Marti Rusi (Martti Rousi) klasē. Kārlis Gusts Zariņš absolvējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavierspēles klasi un ir viens no talantīgākajiem jaunajiem Latvijas pianistiem savā vecuma grupā, kas izceļas ar radošumu un mūzikas izpratnes dziļumu, spēju to paust īpašā sev raksturīgā veidā. Šobrīd Kārlis Gusts ir Sibēliusa Mūzikas akadēmijas klavierklases students.

– Nākamais festivāla koncerts «Veltījums Johanam Sebastianam Baham» paredzēts 20. novembrī Vāgnera namā – uz to aicināta esat jūs un arī izcilā vijolniece Eva Bindere.

– Šī koncerta programmā ir iekļautas Johana Sebastiana Baha Sonātes vijolei un klavesīnam Nr. 3 mi mažorā, Nr. 4 do minorā un Nr. 6 sol mažorā. Vijolniece Eva Bindere piecpadsmit gadus (no 1997. līdz 2022. gadam) vadīja Gidona Krēmera dibināto kamerorķestri «Kremerata Baltica». Pašreiz viņa aktīvi koncertē «Trio Palladio» sastāvā kopā ar vēl diviem izciliem latviešu mūziķiem – Londonas filharmonijas orķestra pirmo čellu Kristīni Blaumani un brīnišķīgo pianistu Reini Zariņu. 2017. gadā Eva Bindere saņēma Latvijas augstāko klasiskās mūzikas apbalvojumu – «Lielo Mūzikas balvu». Eva Bindere bijusi arī pilna laika vijoļspēles profesore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet šobrīd apmetusies uz dzīvi Itālijā, sniedz meistarklases Eiropā un citviet pasaulē, kā arī uzstājas kopā ar pasaulslaveniem orķestriem.

– Lūdzu, atklājiet arī to, ko varēs dzirdēt festivāla noslēguma koncertā 8. decembrī?

– Šajā koncertā muzicēs orķestris «Sinfonia concertante» (diriģents Andris Vecumnieks), solists – klarnetists Guntis Kuzma. Programmā būs Johana Sebastiana Baha «Kafijas kantāte», un kā atbilde vai dialogs tiks pirmatskaņota Jura Karlsona «Kafijas kantāte», kas radīta speciāli šim festivālam. Koncerts būs īpašs, un nekas tāds iepriekš man nav bijis. Komponists Juris Karlsons tieši tam ir sarakstījis «Kafijas kantāti». Redziet – atkal, noliecot galvu dižā Baha priekšā, jo arī viņam ir «Kafijas kantāte». Protams, Juris Karlsons neko neatkārto un neimitē, tā sakot, netaisa pakaļ, jo viņam ir savs skatījums. Šī ir cieņas izrādīšana un prieks par šo Baha darbu. Tas ir kaut kas vienreizīgs – pasaules pirmatskaņojums, un mēs visi tam ļoti gatavojamies.

– Minējāt, ka solists būs klarnetists Guntis Kuzma.

– Jura Karlsona «Kafijas kantātē» ir vairāki vokālisti, solisti. Baha kantātes atskaņojumā piedalās Latvijā jau labi pazīstamie Viktorija Pakalniete, Kalvis Kalniņš un Juris Vizbulis. Savukārt Jura Karlsona kantātes izpildījumā klarnetes solo būs Guntis Kuzma, bet pie klavesīna uzstāsies Aina Kalnciema. Par Gunti Kuzmu jāteic, ka šobrīd viņš ir ļoti darbīgs diriģents, kurš labprāt iesaistās dažādos kamermūzikas projektos, īpašu uzmanības pievēršot laikmetīgajai mūzikai. 2022./2023. gada sezonā viņš ir Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Savulaik. Guntis Kuzma, būdams klarnetists, ir piedalījies vairāku jaundarbu pirmatskaņojumos. 2018. gada janvārī izskanējušajā Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā lielu atzinību guva Gunta Kuzmas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra veiktais Ādolfa Skultes Piektās simfonijas lasījums. Par to, kā arī par Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncerta solo partijas atskaņojumu kopā ar kamerorķestri «Sinfonietta Rīga» un diriģentu Normundu Šnē Kuzma ir saņēmis «Lielo Mūzikas balvu» kategorijā «Par izcilu interpretāciju».

– Kā jums pašai vispār klājas šajā trakajā laikā?

– Laiks paliek arvien trakāks, bet nu jāskrien līdzi tam. Ko var darīt?

– Savulaik esat koncertējusi Ukrainā, vismaz Ļvivā noteikti. Kā jūs skatāties uz to, kas tur notiek?

– Man ir ļoti jaukas atmiņas par Ukrainu. Padomju laikā daudz esmu koncertējusi arī Kijivā. Samērā nesen, pirms septiņiem gadiem, es uzstājos Ļvivā. Pirms tam arī Dnipro. Ar ļoti siltām emocijām atceros to, kā mani uzņēma, kā par mani rūpējās. Tas bija tik sirsnīgi. Tas, kas tur pašlaik notiek, ir prātam neaptveramas šausmas. Citu neko nevaru pateikt. 

– Vai jums iznāk arī kaut kā sazināties ar kādu no Ukrainas mūziķiem?

– Šobrīd nē. Man gan tur ir bijuši koncerti, bet acīmredzot tie mūziķi noteikti ir izbraukuši no valsts.

– Kādu jūs redzat Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla nākotni, ko jums vēl varbūt gribētos savādāk?

– Idejas ir dažādas. Bet labāk šajā trauksmainajā laikā neko neprognozēt. Ir jābūt ļoti uzmanīgam un aktīvam, un jāreaģē uz to, kas notiek. Protams, sava iecere ir jābīda. Tomēr pārsteidzīgas prognozes šobrīd neizteikšu.

– Tad novēlēsim, lai festivālam tiešām ir ilgs mūžs un lai mēs vēl daudz ko jauku no tā varētu sagaidīt!

– Paldies! Vēl gan tikai piebildīšu, ka esmu ļoti pateicīga VKKF par regulāru Baha kamermūzikas festivāla novērtējumu un atbalstu, bez tā festivāla dzīvotspēja nebūtu iespējama! Liels paldies arī Rīgas Domei par ilglaicīgu atbalstu!

Informācija par starptautisko Baha kamermūzikas festivālu pieejama sociālajā tīklā Facebook (https://www.facebook.com/bachfestivallatvia) un festivāla mājaslapā (www.bachfestriga.com).

Ilona Noriete

 Latvijas TeleVīzijas programma (2022.g. 7.-13.novembris) Nr.44(618)